Šis ir no Jošiko Sakurai sērijas, kas 17. februārī izdoto iknedēļas žurnālu Shincho noved pie veiksmīga noslēguma.
Šis raksts arī pierāda, ka viņa ir nacionālā bagātība, augstākā nacionālā bagātība, ko definējis Saicho.
Tālāk minētie fakti man un pārējai pasaulei ir jauni.
Šis fakts arī pierāda, ka mans diskurss, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir pavirša organizācija, ir pareizs.
Ukraina atteicās no visiem saviem bijušajiem kodolieročiem un nodeva tos iemuti, paļaujoties, ka visas ANO pastāvīgās dalībvalstis ir apņēmušās neiebrukt Ukrainā.
Taču tagad neviena valsts nevēlas militāri iejaukties, lai palīdzētu Ukrainai.
Tātad ukraiņi burtiski izmisīgi vēlas cīnīties paši.
Tālāk minētie punkti arī norāda, ka tādas valstis kā Ķīna un Krievija izmanto ANO savai propagandai.
Ķīna un Krievija ir apgalvojušas, ka tās ir patiesas demokrātijas, un norādījušas, ka tās ir vērstas uz ANO.
Viņi uzskata, ka var uzvarēt, ja iesaistīs vājākās valstis un pārspēj tās.
Krievija atbalstīja “vienas Ķīnas politiku” un paziņoja, ka “Taivāna ir Ķīnas daļa” un “Krievija nepieļauj Taivānas neatkarību”.
Krievija iebilst pret ASV un Japānas vadīto Indo-Klusā okeāna reģiona stratēģiju slēgtā bloka loka izveidošanai un ir asi iebildusi pret AUKUS.
Krievija arī nosodīja Japānas tritija ūdens noplūdi okeānā.
Tā ir obligāta lasāmviela japāņiem un pārējai pasaulei.
Ukrainas krīze jums nav sveša.
11.februārī ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans ieteica visiem Ukrainā dzīvojošajiem amerikāņiem 48 stundu laikā evakuēties no valsts.
Viņš sacīja, ka Pekinas ziemas olimpisko spēļu laikā, kas noslēgsies 20.februārī, ir iespējams Krievijas iebrukums Ukrainā un ka iebrukums varētu sākties ar gaisa uzlidojumiem un raķešu uzbrukumiem, kas varētu nogalināt jebkuras tautības civiliedzīvotājus.
Prezidents neriskēs nosūtīt ASV karavīrus karadarbības zonā, lai glābtu cilvēkus, kuri būtu varējuši aizbraukt, bet to nav izdarījuši,” viņš sacīja.
Laikraksts New York Times ziņoja, ka aptuveni 150 ASV karavīri, kas bija izvietoti, lai apmācītu Ukrainas karaspēku, nedēļas nogalē, 12. un 13. martā, atkāpās un ka no Kijevas lidostas izlidojušo fraktēto un privāto lidmašīnu skaits ar amerikāņiem bija lielākais pēdējo sešu gadu laikā.
Ir skaidrs, ka Baidena administrācija ir apņēmusies neiejaukties Ukrainā militāri neatkarīgi no situācijas.
Uz šī fona Ukrainas prezidenta Zelenska lūgums Baidenam tuvāko divu līdz trīs dienu laikā apmeklēt Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, sakot, ka tas noteikti palīdzēs mazināt spriedzi, ir auksti kritizēts kā pieķeršanās nereāliem sapņiem.
Īpaša pamesta redzes līnija Rietumu valstīs, es jūtos tā, it kā tas būtu noticis ar mani.
Kišida kungam vajadzētu saprast, ka viņa sapnis par pasauli bez kodolieročiem un viņa nostāja paļauties uz citām valstīm valsts aizsardzībā tagad liek ASV izskatīties biedējoši.
ASV lēmums neiejaukties Ukrainā ir noteicis toni Rietumu politikai.
Daudzas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija un Japāna, seko ASV piemēram.
Maz ticams, ka ar ekonomiskajām sankcijām un citām taktikām pietiks, lai pārvarētu Krievijas prezidenta Vladimira Putina militāro iebrukumu. Tomēr šobrīd prioritāte ir saglabāt G7 valstis kopā.
Bet Baidena administrācija pat to nav spējusi izdarīt.
“Tuvākais kopš aukstā kara.”
Tipisks piemērs tam ir Vācija.
Vācijas kanclera Šolca vizītes Ukrainā un Krievijā no 14. līdz 15. novembrim mērķis bija noteikt, kur slēpjas Putina mērķi.
Kā Krievija pārvaldīs Ukrainu pēc Kijevas ieņemšanas?
Ja paņems resursiem bagātos austrumus, vai paņems arī Rietumus, kuriem ir mazāk resursu un ir Černobiļa?
Doņeckas un Luganskas tautas republikas robežas ar Krieviju austrumu pusē kontrolē prokrieviski noskaņoti iedzīvotāji. Var apsvērt jebkādus scenārijus, piemēram, vai abas republikas būtu jāpadara neatkarīgas no tā, vai Kijevā ir jāizveido prokrieviska valdība un jāpakļauj Krievijas kontrolei, kā Krievija veiksmīgi mēģināja Kazahstānā. Iespējas ir bezgalīgas.
Šolcs varētu mēģināt nodot ekspluatācijā gāzes vadu Nord Stream 2, kas savieno Krieviju un Vāciju.
Vācijai, kas paļaujas uz Krieviju par 60% no savām enerģijas vajadzībām, jāpatur prātā, ka tā var kļūt par ķeceri G7 un rīkoties Krievijas labā.
Haosa laikā Nagatačā izskanēja ziņas, ka Krievija 16. martā varētu uzsākt militāru iebrukumu.

14. aprīļa rītā Kišida kungs sarīkoja Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdi, taču viņš nenorādīja savu politiku Ukrainas jautājumā.
    Vai Kišīdas kungs nesāk maldīties kopā ar Baidena kungu?
    Vai ASV lielā stratēģija tagad attīstās visnelabvēlīgākajā virzienā, tālu no sākotnējā mērķa koncentrēt savus centienus uz Ķīnu, un tas nav lielākais drauds?
    Zbigņevs Bžezinskis, kurš Kārtera administrācijā strādāja par prezidenta palīgu nacionālās drošības jautājumos, reiz brīdināja, ka ĶīnaKrievijai nevajadzētu ļaut veidot lielo koalīciju, un lielā koalīcija starp Ķīnu un Krieviju būtu lielākais drauds ASV.
    Prezidents Baidens no Afganistānas izrāpās pagājušā gada augusta beigās.
    Tomēr viņa stratēģiskais nodoms izstāties no Tuvajiem Austrumiem un koncentrēties uz Ķīnu tika pieņemts kā pareizs.
    Bet tagad tā vietā, lai koncentrētos uz Ķīnu, ASV ir tuvinājusi Ķīnu un Krieviju.
    Ja paskatās uz kopīgo paziņojumu pēc Ķīnas un Krievijas samita, kas notika saistībā ar Pekinas olimpiskajām spēlēm, viņu lielās koalīcijas līnija ir skaidra.
    Ķīna un Krievija apgalvoja, ka tās ir patiesas demokrātijas, un norādīja uz savu ANO koncentrēšanos.
    Viņi uzskata, ka var uzvarēt, ja iesaistīs vājākās valstis un pārspēj tās.
    Krievija atbalstīja “vienas Ķīnas politiku” un paziņoja, ka “Taivāna ir Ķīnas daļa” un “Krievija nepieļauj Taivānas neatkarību”.
    Viņš iebilda pret ASV un Japānas vadīto Indo-Klusā okeāna stratēģiju kā “slēgta bloka veidošanu” un dedzīgi iebilda pret “AUKUS”.
    Krievija glaimoja, ka prezidenta Sji Dzjiņpina “Kopējā likteņa kopienas” apzināšanās ir svarīga, un vainoja Japānas tritiāta ūdens noplūdi okeānā.
    Viņš piebilda, ka abas valstis ir “ciešākā alianse kopš aukstā kara”.
    “Ne militāra alianse ir tikko glābiņš,” sacīja iestāde.
    Labākais dzērājs politikā
    Tade Takubo, Japānas Nacionālo pamatu institūta viceprezidents un vadošais pētnieks Niksonā, norādīja.
    “Tagad ir pienācis laiks pieņemt apgrieztu Niksona stratēģiju,” viņš teica. Kad Padomju Savienība bija intensīva, Niksons atdalīja Ķīnu no Padomju Savienības un noveda Padomju Savienību līdz sabrukumam. Tagad, kad Ķīna ir kļuvusi par milzi, mums ir jākoncentrē sava gudrība uz Krievijas atraušanu no Ķīnas. Tas bija bijušā premjerministra Abes un bijušā prezidenta Trampa mērķis.”
    Viņu mēģinājumi ir palikuši malā, taču var teikt, ka viņu iecerētā grandiozā stratēģija bija pareizā.
    Tomēr, ko premjerministrs Kišida dara saistībā ar Ukrainas krīzi?
    Kišida kungs bija ārlietu ministrs četrus gadus un septiņus mēnešus premjerministra Sindzo Abes vadībā.
    Kā vienam no labākajiem dzērājiem politiskajā pasaulē Kišīda kungam noteikti bija daudz iespēju iedzert ar Krievijas ārlietu ministru Lavrova kungu.
    Kāpēc viņš nevar izmantot šo personīgo tīklu?
    Savā grāmatā Kišida kungs raksta: “Nav labāka diplomātijas un aizsardzības eksperta par mani pašu.
    Tas pats attiecas uz ārlietu ministru Jošimasu Hajaši, kurš esot izcils cilvēks. Tad kāpēc viņš savu izcilo prātu neizmanto Krievijas diplomātijai?
    Ārlietu ministrijas vadītāji žēlojas, ka viņiem nav nekādu kontaktu Japānā.
    Taču, ja Japāna nepieliek pūles, lai atrisinātu krīzi, tā nevar lūgt ASV un Eiropas valstis sniegt palīdzīgu roku, kad līdzīga krīze skar Taivānu, Senkakus vai Okinavu.
    Pieņemsim, ka tiek uzskatīts, ka Japāna nerīkojās Ukrainas krīzes laikā, kas apdraud Eiropas dzīvības līniju. Tādā gadījumā ir maz ticams, ka starptautiskā sabiedrība reaģēs uz palīdzības lūgumu, jo Taivānas krīze Japānai ir neparedzēta situācija.
    Ukraina atteicās no visiem kodolieročiem, kas tai kādreiz bija, un nodeva tos Kučijai, paļaujoties uz visu ANO Padomes pastāvīgo locekļu solījumu, ka viņi neiebruks Ukrainā.
    Taču tagad neviena valsts nevēlas militāri iejaukties, lai palīdzētu Ukrainai.
    Tātad ukraiņi burtiski izmisīgi vēlas cīnīties paši.
    Savukārt Japāna savu konstitūciju nav pārskatījusi. SDF pat nav “nacionālā armija. Vai Japānas iedzīvotājiem ir vēlme cīnīties?
    Kišida kungs atbalsta tikai trīs ar kodolenerģiju nesaistītus principus un kodolspēku samazināšanu.
    Ir pazīmes, ka ASV kļūst aizdomīgas pret Kišida kungu viņa nereālisma dēļ.
    Ja Kišida kungs un Hajaši kungs netiks galā ar realitāti, viņi neaizsargās Japānu, nemaz nerunājot par Taivānu.