Šis ir no Hiroši Juasas raksta, kas tika publicēts šodienas Sankei Shimbun ar nosaukumu Vai Ķīna var atlaist ļaunuma asi?
Hiroshi Yuasa ir īsts žurnālists.
Šis raksts ir obligāti jāizlasa japāņiem un cilvēkiem visā pasaulē.

Pagājušā gada februārī ANO galvenās mītnes Drošības padomes palātas priekšā pie sienas atkal tika piekārts milzīgs Pikaso filmas “Gernika” gobelēns.
Gērnika, Pikaso šedevrs, ir balstīta uz traģēdiju, kad vācu karaspēks bez izšķirības uzspridzināja pilsētu Basku zemē Spānijas ziemeļos pilsoņu kara laikā 1937. gada aprīlī.
Ellīgās ainas ar sievieti, kas cīnās liesmās, un māti, kas kliedz, turot rokās savu zīdaini, šķiet, atspoguļo pašreizējo postījumu Ukrainā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzbruka Ukrainai ar tankiem un raķetēm, sakot, ka neuzbruks Ukrainai, un bombardēja vidēja līdz augstceltņu mājokļus un skolas. Viņš sacīja, ka mērķēs tikai uz militārām iekārtām.
“Gernica II” un tās atbalstītāju traģēdija
Slaktiņš, kurā bija iesaistīti civiliedzīvotāji, ko Pikaso ienīda, notika 21. gadsimtā kā “Gernikas II” traģēdija.
Tomēr galvaspilsētā Kijevā, kur joprojām atbalsojās bumbu skaņas, viņa sacīja: “Es aizstāvēšu savu dzimteni. Šī zeme ir vissvarīgākā,” sacīja 26 gadus veca sieviete, un viņas vārdi mani pārsteidza.
Tā ir dzimtenes mīlestība un misijas apziņa, ko japāņi ir zaudējuši kopš Otrā pasaules kara beigām.
ANO Ģenerālā asambleja ārkārtas sesijā 2.martā pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krieviju par tās teritorijas un neatkarības pārkāpšanu ar spēku, uzskatot uzbrukumu Ukrainai par “agresiju”, kas pārkāpj ANO Statūtus.
Simt četrdesmit viena valsts, tostarp Japāna, ASV un Eiropa, atbalstīja rezolūciju. Salīdzinājumam, piecas valstis, tostarp Krievija, iebilda pret to un 35 valstis, tostarp Ķīna un Indija, atturējās.
Īpaši Ķīna atsakās raksturot Krievijas uzbrukumu Ukrainai, ar kuru tā ir nodibinājusies “jaunās ass” attiecībās, kā “agresiju”.
Ķīnas ārpolitika ir balstīta uz “pieciem miera principiem”, ko toreizējais premjerministrs Džou Enlai izvirzīja pēc valsts dibināšanas. Tas ir balstīts uz principu, ka tas nekad neatbalstīs citu valstu suverenitātes pārkāpumus vai iejaukšanos to iekšējās lietās.
Šim principam vajadzēja būt tam, lai tā neatzītu Krievijas 2014. gadā veikto Krimas pussalas aneksiju Ukrainas dienvidos.
Tomēr prezidenta Sji Dzjiņpina laikā teritoriālās ambīcijas ir dominējušas pār suverenitātes aizsardzības principu.
Viņš nekaunīgi īsteno šo mērķi Dienvidķīnas jūrā un Austrumķīnas jūrā, pārkāpj Indijas robežas un izdara spiedienu uz demokrātiski pārvaldīto Taivānu no gaisa un jūras.
Kāpēc gan nenosodīt Krievijas “agresiju”?
Saskaņā ar Radiopress teikto, 24. februāra preses konferencē Ķīnas Ārlietu ministrijā ārvalstu reportieris un runasvīrs Hua Čunjings apmainījās ar dzirkstelēm par šo “agresijas” definīciju.
Ziņu aģentūras AFP reportieris jautāja: “Vai jūs domājat, ka ir pieņemami iebrukt citā valstī, ja jūs uzbrūkat tikai militāriem mērķiem?
Hua Čunjings pauda diskomfortu un neizpratni, ka “agresijas definīcijai jāatgriežas sākuma punktā, lai risinātu pašreizējo situāciju Ukrainā”. Ukrainai “ir sarežģīts vēsturiskais fons, un šis aspekts Izmaiņas nav tas, ko visi vēlas redzēt.”
Viņas piezīme bija neizlēmīga.
Saskaņā ar starptautisko tiesību definīcijām “iebrukums” ir uzbrukums pretinieka varai vai teritorijai neatkarīgi no tā mērķa, savukārt “agresija” ir vienpusēja suverenitātes, reģiona vai neatkarības atņemšana ar spēku.
Tādējādi Krievijas spēku uzbrukums Ukrainai ir nepārprotams agresijas akts, kas pārkāpj suverenitāti un neatkarību.
Reuters reportieris tālāk jautāja: “Tātad, vai jūs atbalstāt iebrukumu?” uz ko Hua pauda neapmierinātību, sakot: “Man nepatīk šāds jautājumu uzdošanas veids.
Hua paziņoja, ka “Ķīnas puse šajā jautājumā nav iesaistīta un ir konsekventi aicinājusi panākt izlīgumu”, taču Ķīna aizkulisēs ir iegādājusies lielu daudzumu Krievijas enerģijas un kviešu.
Lielāko Krievijas finanšu institūciju izslēgšana no Starptautiskās Starpbanku finanšu Ķīnas biedrības ir arī atstājusi vietu “nepilnībai”, izslēdzot lielākās Krievijas finanšu iestādes no SWIFT, starptautiskā maksājumu tīkla, kuru pārvalda Japāna, ASV un Eiropa.
Stratēģiskās intereses pretoties ASV
Vēlāk, kad Vladimirs Putins izteica savus “kodoldraudus”, pasaule saprata, cik bīstams var būt “ievainots lācis”.
Līdz ar “Kijevas krišanas” rēgu, Septiņu industriālo lielvaru grupa (G7) apvienojās konfrontācijā ar Krieviju, un tika izveidota Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), pasaulē lielākā starptautiskā organizācija. NATO ir atgriezta pie tās sākotnējās Krievijas ierobežošanas stratēģijas.
OTikai Ķīna vēl nav atteikusies no sava Ķīnas un Krievijas sadarbības “jaunā pagrieziena punkta”, lai pretotos Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskajām interesēm.
Pa vidu tam visam šokējošais ziņojums New York Times (ASV) 3. marta izdevumā apgalvoja, ka Ķīnas amatpersonas februāra sākumā lūgušas Krieviju neiebrukt Ukrainā līdz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm.
Rietumu izlūkdienesta ziņojums, uz kuru tas ir balstīts, liecina, ka Ķīnas varas iestādes zināja par Krievijas plāniem un nodomiem, pirms Mutšīra uzbruka Ukrainai.
Pekina to nekavējoties noliedza.
“Februāra sākuma” datums sakrīt ar Putina vizīti Pekinā, saskaroties ar Rietumu diplomātisko Pekinas olimpisko spēļu boikotu.
Viņš un Sji bija sagatavojuši neparasti garu kopīgu paziņojumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta “Ķīnai un Krievijai, kas aizstāv viena otras galvenās intereses”.
Ķīna un Krievija atzina, ka ir iegājušas jaunā ērā, izplatot teoriju par ASV lejupslīdi, sakot, ka “pasaule ir kļuvusi daudzpolāra un notiek varas maiņa.
Paturot prātā ASV, viņi arī rakstīja, ka “novērsīs ārējo spēku iejaukšanos” un iebildīs pret “turpmākai NATO paplašināšanai”.
Viņi turpināja teikt, ka “draudzībai starp mūsu valstīm nav robežu un nav aizliegtu sadarbības jomu.
Rietumu sabiedrības skatījumā to var uzskatīt tikai par “ļaunuma ass” izveidošanu, kuras mērķis ir liberālās starptautiskās kārtības iznīcināšana.
Plāns, kā izvairīties no dubultās pašnāvības ar Krieviju un jāt uz uzvarētāja zirga
Pat ja Ukraina ir Ķīnas ekonomiskais partneris, kas Ukrainā ir ieguldījusi lielus ieguldījumus, Ķīna uzskata, ka Ķīnas un Krievijas attiecībām ir jābūt prioritārām, lai konkurētu ar ASV.
Lai stātos pretī ASV Taivānas aizsardzībai, viņi uzskata, ka ir būtiski izkliedēt savu varu no “Āzijas frontes” Klusā okeāna rietumos uz “Eiropas fronti” Austrumeiropā.
Neskatoties uz to, viņi nevar atļauties būt līdzvainīgi iebrukumā Ukrainā un nonākt no sirds uz sirdi ar Krieviju.
Apsūdzot Rietumus Krievijas draudu kūdīšanā, viņš joprojām uzskata, ka aicina pēc iespējas ātrāk nomierināt situāciju.
Ķīna varēs noteikt kara sekas un jāt uz uzvarētāja zirga.
Japānai, liberālai nācijai, kas atrodas blakus Ķīnai un Krievijai, Ukrainas kara mācība ir tāda, ka tikmēr, kamēr diktators domā, ka “vara ir taisnīgums”, gan līgumu, gan memorandu var atcelt.
1994. gada Budapeštas saprašanās memorands (SM) bija drošības garantija, ko ASV, Lielbritānija un Krievija solīja Ukrainai, kas ieguva neatkarību, sabrūkot Padomju Savienībai.
Rezultātā Ukraina līdz 1996. gadam atdeva Krievijai visus savus kodolieročus.
Krievija 2014. gadā memorandu padarīja par mirušu, aneksējot Krimas pussalu.
Ja atteikšanās no kodolieročiem ir laiks, lai sagatavotos citas valsts iebrukumam, tad kodolieroču glabāšana ir laiks, lai atbrīvotos no iebrukuma briesmām.